Vizīte pie acu ārsta un diagnostiskie izmeklējumi

Viss sākas ar vizīti pie acu ārsta. Pirmreizējā un pilnā acu un redzes veselības pārbaudē jums tiks veikta:

  • redzes asuma pārbaude;
  • refrakcija (arī briļļu receptes izrakstīšana);
  • acs iekšējā spiediena kontrole;
  • redzes lauka noteikšana ar skrīninga metodi;
  • acs priekšējo daļu biomikroskopiska izmeklēšana;
  • tiešā oftalmoskopija;
  • netiešā oftalmoskopija;
  • diagnozes noteikšana;
  • terapijas nozīmēšana.

Nepieciešamības gadījumā pēc izmeklējumu veikšanas un rezultātu saņemšanas var tikt nozīmēti papildus padziļināti izmeklējumi.

UZMANĪBU!

Jāņem vērā, ka acu apskates laikā tiek lietoti acu zīlītes paplašinoši pilieni, kas var samazināt redzes asumu līdz pat 3-4 stundām, tādēļ ieteicams izvairīties no auto vadīšanas šajā periodā, kā arī citu darbu veikšanas, kur nepieciešama skaidra redze. Var būt apgrūtināta redze arī lasot.

Kad bērnam acis un redze ir jāpārbauda?

Bērna redzes sistēma pilnībā attīstās līdz 7-8 gadu vecumam. Ja šajā periodā ir kāds traucējums, kas neatļauj informācijai no acs nonākt centrālā nervu sistēmā galvas smadzenēs, tad redzes attīstība var atpalikt vai tās attīstība ir nepilnīga.

Jo agrāk traucējums tiek atklāts un novērsts, jo lielākas ir iespējas pilnvērtīgas redzes ieguvei. 

Kā ārsts izmeklē bērna redzi?

Daudzi vecāki ir izbrīnīti, uzzinot, ka arī pavisam mazam bērniņam var pilnībā pārbaudīt redzi. Pieredzējis oftalmologs var izvērtēt arī vēl nerunājoša bērna redzes asumu, izmeklējot to, kā bērns fiksē skatu un seko līdz košām gaismām un sīkām rotaļlietām. Ir svarīgi pārbaudīt katru actiņu atsevišķi. Nedaudz lielākiem bērniem izmanto īpašas puzzles veida simbolus redzes novērtēšanai. Svarīgi ir pārbaudīt arī binokulārās redzes funkcijas, izvērtēt ir vai nav šķielēšana un pārbaudīt acu kustības.

Kādus jautājumus pirmajā vizītē uzdod ārsts?

Ārstam ir svarīgi uzzināt vai ir bijuši kādi sarežģījumi grūtniecības laikā, vai dzemdības notikušas plānotajā laikā, vai nav bijuši kādi sarežģījumi to norisē. Jāzina par vispārējām bērna veselības problēmām, veiktajām operācijām, esošajām alerģijām. Ir svarīgi arī zināt acu slimības ģimenē.

Kādēļ vizītes laikā jālieto acu pilieni?

Viena no svarīgākajām pārbaudes sastāvdaļām ir īpašu zīlīti paplašinošu acu pilienu izmantošana, lai, atslābinot acs akomodācijas muskuli, novērtētu acs refrakcijas jeb staru laušanas lielumu. Tas nepieciešams, lai precīzi noteiktu esošās tālredzības, tuvredzības vai astigmātisma pakāpi un izvērtētu cik šie rādījumi atbilst bērna vecuma normai. Paplašinātā zīlīte ļauj arī vieglāk apskatīt actiņas iekšējās struktūras un tie nav kaitīgi bērna veselībai.

Kādas ir biežākās redzes problēmas bērniem?

Biežākās problēmas, kuras var traucēt bērnu normālas redzes attīstībai, ir šķielēšana, ambliopija jeb "slinkā acs" un refrakcijas problēmas.

Šķielēšana apzīmē pataloģiju, kad abas actiņas ir novirzītas dažādos virzienos. Viena acs var būt novirzīta vai uz iekšu vai āru, uz augšu vai leju, kamēr otra fiksē pareizi centrāli. Šķielēšana var būt nepārtraukta vai periodiska. Tā var traucēt redzes attīstību un neatļaut attīstīties telpiskuma jeb dziļuma redzei. Tā var būt arī kosmētiska problēma.

Ambliopija jeb "slinkā acs" nozīmē pavājinātu redzi vienā vai abās acīs, ko nav iespējams koriģēt ar briļļu vai lēcu palīdzību. Tā veidojas zīdaiņa vecumā vai agrā bērnībā - tas ir visjūtīgākajā bērna redzes attīstības periodā. Jo agrāk ambliopija ir atklāta un ārstēta, jo labāks ir rezultāts. Pēc 7-8 gadu vecuma ambliopiju vairs nevar izārstēt.
Ambliopiju rada jebkurš iemesls, kas traucē attēlam nonākt tīklenē caur acs optisko sistēmu. Visbiežākie "slinkās acs" iemesli ir:

  • staru laušanas īpatnības;
  • šķielēšana;
  • actiņas caurspīdīgās vides slimības, kas neatļauj attēlam precīzi projicēties uz tīklenes.

Lai ārstētu ambliopiju, nepieciešams ne tikai novērst tās cēloni (piemēram, lieto brilles, izoperēt šķielēšanu vai kataraktu), bet arī likt "slinkajai actiņai" pastiprināti strādāt - skatīties. To panāk, ja veselo, labāk redzošo actiņu aizlīmē ar īpašu oklūderi (acs plāksteri) noteiktu dienas laiku.

Kā palīdzēt bērna acīm?

Mūsdienās digitālās tehnoloģijas ir kļuvušas arī par bērnu dzīves neatņemamu sastāvdaļu gan mājās, gan skolā. Taču tās ir relatīvi jaunas un ilgtermiņa ietekme uz bērna acīm un redzi vēl tiek noskaidrota.

Lai mazinātu nevēlamo datorizētu ierīču ietekmi uz bērna acīm, būtu jākontrolē to lietošanas biežumu un ilgumu.

Acs tāpat kā jebkurš orgāns, ilgstoši veicot vienu darbu, nogurst. Daudzi redzes speciālisti un pedagogi rekomendē pie ilgstoša tuvuma darba nelielu atpūtu.

Ļoti vienkārši! Viss, kas jāatceras:

20 - 20 - 20

ik pēc 20 minūtēm veikt 20 sekunžu pārtraukumu, paskatoties 20 pēdu* attālumā.

* 20 pēdas = 6,096 metri

Ja bērns ilgstoši veic darbu tuvumā, tiek nodarbināts acs ciliārais muskulis un dažkārt var veidoties tā spazmas.

Noguruma dēļ acs zaudē spēju reaģēt uz fokusa attāluma izmaiņām, kā rezultātā ciliārais muskulis nespēj atslābināties, rodas akomodācijas spazmas.

Kas jāzina par bērna redzi dažādos vecumos?

Bērna acs aug kopā ar bērnu. Tiek uzskatīts, ka acs ir izaugusi cilvēka 18 - 21 gada vecumā. Lai acu augšana un attīstība netiktu traucēta, svarīgi ir zināt, kas būtisks notiek katrā no bērna attīstības posmiem.

 

Kāpēc svarīgi pārbaudīt acis grūtniecības laikā?

Bērniņa gaidīšanas laiks ir īpašs periods sievietes dzīvē. Sievietes organisms adaptējas jauniem apstākļiem un funkcionē savādāk. Acis nav izņēmums.

Mūsdienās, stingru noteikumu obligātai redzes un acu pārbaudei grūtniecības laikā nepastāv, tomēr ļoti iesakām visām gaidībās esošām sievietēm ieplānot vizīti pie acu ārsta, īpaši, ja ir redzes traucējumi, piemēram, tuvredzība, kā arī bijušas acu traumas, saslimšanas vai veikta acu operācija.

Viens no izplatītākajiem iemesliem, kāpēc redzes problēmu dēļ agrāk nozīmēja ķeizargrieziena operāciju, ir tīklenes saslimšanas. Dzemdību laikā bērniņa izspiešanas brīdī ir liels muskuļu sasprindzinājums, kas rada spiedienu arī acīs. Liela piepūle un spiediens uz tīkleni var ietekmēt tās stāvokli un radīt vēl lielākus bojājumus, ja iepriekš jau ir bijusi konstatēta kāda tīklenes saslimšana.

Tāpēc neatkarīgi no tā, vai sieviete ikdienā nēsā brilles vai arī iztiek bez tām, ikvienai grūtniecei pirms dzemdībām tīklenes stāvokli būtu vēlams pārbaudīt.

Tā kā acu un redzes pārbaudes process nekādus riskus topošajai māmiņai vai mazulim nerada, to var izdarīt jau pirmajā grūtniecības trimestrī.

Ja vizītes laikā acu ārsts pamana izmaiņas tīklenē, grūtniecei vēl ir pietiekami ilgs laiks līdz dzemdībām, lai tās savlaicīgi novērstu un, ļoti iespējams, dzemdības varētu noritēt dabiski.

Paaugstināta riska grupā ir sievietes:

  • ar augstas pakāpes tuvredzību, kurai raksturīgi dažādi deģeneratīvi procesi tīklenē un asinsvadu traktā;
  • grūtnieces ar cukura diabētu, autoimūnām saslimšanām, paaugstinātu arteriālo spiedienu, toksikozi.

Ja acu ārsts vizītes laikā būs konstatējis tīklenes bojājumu, pacientei var tikt veikta tīklenes lāzerfotokoagulācija, ar kuras palīdzību bojājuma vieta tiek ierobežota, tīklenes audi nostiprināti.

Acis ir ieteicams pārbaudīt arī pēc dzemdībām, lai novērtētu, vai dzemdību laikā tīklenē nav izveidojušies plīsumi.

SVARĪGI! Ja izmaiņas tīklenē ir bijušas jau pirms dzemdībām, acu ārstu pēc dzemdībām iesaka apmeklēt iespējami ātri, lai pārliecinātos, vai tīklenes bojājums nav progresējis un nav nepieciešama tūlītēja terapija.

Vai redze grūtniecības laikā var mainīties?

Hormonālo izmaiņu ietekmē redzes asums grūtniecības periodā var nedaudz svārstīties. Pēc dzemdībām šīs sūdzības parasti pāriet.

Problēma, ar kuru var saskarties sieviete grūtniecības laikā, ir izteikts sausās acs sindroms, kas var veidoties hormonālo svārstību rezultātā.

Grūtniecības periodā mainās arī asaru sastāvs, tāpēc iesakām papildus lietot kvalitatīvu mākslīgo asaru šķīdumu.

Kāpēc svarīgas ir regulāras acu un redzes pārbaudes diabēta pacientiem?

Diabēta izraisītās acu saslimšanas ir vienas no biežākajiem redzes zuduma cēloņiem.

Diabētiskās retinopātijas veidošanās un progresēšana atkarīga no cukura diabēta tipa un vecuma, kurā pacients saslimis ar cukura diabētu.

Tīklenes saslimšanas var attīstīties ikvienam pacientam ar I vai II tipa diabētu, sākumā izraisot tikai nelielus redzes traucējumus, bet vēlāk izraisot pat aklumu.

Regulāras acu ārsta vizītes ir obligātas, lai slimību pēc iespējas varētu kontrolēt un palēnināt tas attīstību.

Diabētisko retinopātiju pamatā ir:

  • izmaiņas tīklenes (acs iekšējā apvalkā) sīkajos asinsvados, kuras rada ilgstoša cukura līmeņa palielināšanās asinīs;
  • tīklenes sīko asinsvadu maisveidīga palielināšanās;
  • pastiprināta asinsvadu caurlaidība;
  • jaunveidotu asinsvadu un rētaudu pavairošanās tīklenē un ārpus tās.

Šādu procesu rezultātā tīklenē rodas tūskas, izgulsnējumi ("cietie eksudāti"), asinsizplūdumi, vēnu paplašināšanās, vatveida perēkļi (t.sk. skābekļa bada zonas, jaunveidoti asinsvadi, plaši asinsizplūdumi stiklķermenī), tīklenes atslāņošanās.
Jaunizveidotiem asinsvadiem, ieaugot šķidruma atteces zonā, paaugstinās acs spiediens.
Diabētisko retinopātiju ārstēšanai izmanto tīklenes lāzerkoagulāciju - ar tās palīdzību likvidē tīklenes tūsku un jaunveidotos asinsvadus, kā arī aptur tālāku redzes pasliktināšanos.

Sazinies ar mūsu speciālistiem

GO: Not active
0.0212 | 10 queries in 0.00606 | 3.25 MB