- aA +

Šķielēšanas labošana

Šķielēšana jeb strabisms ir redzes patoloģija, kad acs muskuļu darbības traucējumu rezultātā notiek periodiska vai pastāvīga vienas vai pārmaiņus abu acu novirzīšanās no kopējā skatiena fiksācijas virziena, nereti izraisot redzes asuma samazināšanos.

  • Šķielēšana var būt gan ar ierobežotām, gan neierobežotām acu kustībām.
  • Tāpat šķielēšanas leņķa lielums abām acīm var būt vienāds, bet var arī atšķirties, – sākot no dažiem grādiem, ko, piemēram, maziem bērniem vecāki var pat neievērot, līdz pat vairākiem grādiem, kas pacientam kļūst ne tikai par kosmētisku un psiholoģisku problēmu, bet arī rada būtisku redzes diskomfortu.

Vesela cilvēka redze ir binokulāra, – kad ar katru aci uztverto attēlu galvas smadzenes savieno vienā kopējā attēlā, ļaujot redzēt apkārtējo pasauli trīs dimensijās un precīzi uztvert apkārtējās vides telpiskumu.

Šķielēšanas gadījumā abu acu attēlu saplūšana vienā nenotiek, un centrālā nervu sistēma iemācās ignorēt šķielējošās acs sūtīto informāciju uz redzes centriem.

Ja šķielēšana radusies jau agrā bērna vecumā, un šķielē tikai viena actiņa, var rasties redzes attīstības traucējumi.
Mazulis ar šo šķielējošo actiņu „neiemācās” skatīties, kā rezultātā ar laiku attīstās ambliopija (slinkā acs) – funkcionāla, atgriezeniska redzes pasliktināšanās, kad viena acs redzes procesā ir iesaistīta mazāk vai nepiedalās vispār.

Ja šķielēšana sākas pieaugušam cilvēkam vai bērnam vēlākos dzīves gados, parasti rodas sūdzības par redzes dubultošanos.

Šķielēšana nav tikai kosmētiska problēma.

Pat gadījumos, kad pacientam netiek novērota redzes asuma samazināšanās, zūd stereoskopiskā redze, tas ir, šķielēšana traucē izjust telpisku apkārtējo vidi, un pacients nespēj atšķirt priekšmetu izmērus un apjomu.

Atkarībā no acs virziena

Tiek izdalīti vairāki šķielēšanas veidi. Sastopama horizontālā, vertikālā vai kombinētā šķielēšana:

  • Horizontālā šķielēšana:
    • ezotropija jeb konverģējoša šķielēšana – acs novirzās uz iekšu,
    • eksotropija jeb diverģējoša šķielēšana – acs novirzās uz āru.
  • Vertikālā šķielēšana:
    • acs novirzās uz augšu,
    • acs novirzās uz leju.
  • Kombinētā šķielēšana:
    • horizontālās un vertikālās šķielēšanas apvienojums, piemēram, kad viena acs novirzās uz augšu, bet otra – uz ārpusi,
    • ciklotropija jeb apļveida šķielēšana, kad viena acs attiecībā pret otru novirzās pulksteņrādītāja vai pretējā virzienā,
    • heteroforija jeb slēptā šķielēšana. Var būt kompensēta slēptā šķielēšana, ko diagnosticē ārsts, veicot speciālus testus, daļēji kompensēta slēptā šķielēšana, kas parādās periodiski, piemēram, stresa situācijās vai pie liela noguruma, un dekompensēta slēptā šķielēšana, kas parādās bez iemesla un parasti izpaužas ar paaugstinātu redzes nogurumu, redzes miglošanos, dubultošanos.

Tāpat izšķir iedzimto šķielēšanu, ko diagnosticē zīdaiņiem līdz sešu mēnešu vecumam, un iegūto šķielēšanu – bērniem vēlākos dzīves gados un pieaugušā vecumā.

 

Šķielēšanas veidi ir dažādi, jo to cēloņi atšķiras.

Biežākie šķielēšanas iemesli ir:

  • ģenētiskā pārmantotība, iedzimti sindromi (piemēram, Dauna sindroms),
  • idiopātija (neskaidrs cēlonis),
  • refrakcijas kļūdas (vidējas līdz augstas pakāpes hipermetropija jeb tālredzība, tuvredzība vai astigmātisms),
  • ambliopija jeb slinkā acs,
  • acs kustību muskuļus inervējošo nervu bojājumi galvas smadzenēs (parēzes),
  • acs kustību muskuļu, orbītu anatomiskas īpatnības,
  • acs saslimšanas – katarakta, glaukoma, tīklenes slimības u. c.,
  • vispārējas organisma saslimšanas (piemēram, autoimūnas slimības – miastēnija, Greivsa slimība),
  • dažāda veida traumas, piemēram, galvas traumas, dzemdību traumas, psiholoģiskās traumas (piemēram, spēcīgas bailes) u. c.,
  • patoloģijas, kas skar galvas smadzenes, piemēram, audzēji, insults, bērnu cerebrālā trieka u.c.
Šķielēšana var radīt gan redzes, gan vispārējas veselības traucējumus.

Ja šķielēšana sākusies pieaugušā vecumā, pacients var izjust tādus simtomus kā:

  • ātrs acu nogurums,
  • attēla dubultošanās (diplopija),
  • attēla kontūru izplūšana,
  • smaguma sajūta acīs,
  • grūtības lasīt vai veikt citas darbības, kas piepūlē redzi,
  • dziļuma un apjoma uztveres zudums.

Lai kompensētu šķielēšanas radītās redzes problēmas, daudzi pacienti cenšas noliekt galvu tādā pozīcijā, kas atvieglo šķielēšanas simptomus, kā rezultātā nereti veidojas patoloģisks izliekums kakla skriemeļu daļā.

Tāpat daudzos gadījumos šķielēšana traucē pacientiem izveidot normālu vizuālo kontaktu ar sarunu biedriem, kas var būtiski ietekmēt savstarpējās attiecības, radīt socializēšanās grūtības, traucēt iekārtoties darbā utml.

Šķielēšanas ārstēšana

Šķielēšanas labošanas iespējas ir atkarīgas no šķielēšanas veida, šķielēšanas pakāpes un cēloņa, kā arī no redzes asuma, pacienta vecuma un vispārējā veselības stāvokļa. Līdz ar to ārstēšana var būt: 

  • vispārējās slimības ārstēšana;
  • korekcija ar brillēm vai kontaktlēcām. Tā kā šķielēšanas cēlonis var būt refrakcijas kļūdas – tuvredzība vai tālredzība –, šādos gadījumos to var novērst, izrakstot pacientam atbilstošu briļļu vai kontaktlēcu recepti;
  • acs oklūzijas ambliopijas ārstēšanai. Kā minēts iepriekš, šķielēšana var parādīties jau agrā bērna vecumā. Ja bērnam šķielē tikai viena acs, ārsts var nozīmēt nešķielējošās acs oklūziju jeb acs aizlīmēšanu vai redzes samiglošanu veselajā acī ar zīlīti paplašinošu pilienu palīdzību, lai „trenētu” slinko aci un liktu tai papildus „skatīties”;
  • korekcija ar prizmatiskajiem briļļu stikliem. Neliela šķielēšanas leņķa gadījumā iespējams koriģēt redzi ar prizmām – īpašiem briļļu stikliem, kas no vienas puses ir biezāki. Prizmas maina acī ienākošo gaismas virzienu un samazina acs pagriešanos, lai apskatītu objektus;
  • ortoptiska ārstēšana jeb acu muskuļu vingrinājumi – iespējams pielietot gan kā atsevišķu ārstēšanas metodi, ko pacients patstāvīgi var veikt mājas apstākļos, gan kombinācijā ar citām šķielēšanas labošanas metodēm. Acu muskuļu vingrinājumi veicina acu muskuļu akomodāciju jeb spēju pielāgoties objektu aplūkošanai dažādos attālumos un acu savstarpējo koordināciju.
  • ķirurģiska ārstēšana – tiek veikta gan pieaugušajiem, gan bērniem, izvērtējot operācijas nepieciešamību un lietderību šķielēšanas labošanai.

Pacientam ir svarīgi apzināties, ka, lai iegūtu vēlamo rezultātu, dažkārt ir nepieciešamas vairākas operācijas.

Tā kā galvas smadzenes vada un kontrolē acu kustības ar smadzeņu nervu palīdzību, jāsaprot, ka acu muskuļu operācija nav smadzeņu operācija, un, veicot ķirurģiskas izmaiņas muskuļu garumā un to novietojumā, nav iespējams mainīt smadzeņu raidītos signālus uz acu muskuļiem. Līdz ar to pastāv iespēja, ka pēc operācijas šķielēšana var atkārtoties.

 

Atcerieties! Katrs šķielēšanas gadījums ir individuāls!

 

Sazinies ar mūsu speciālistiem

GO: Not active
0.0332 | 11 queries in 0.00879 | 3.75 MB