Acs uzbūve un darbība jeb kā darbojas acs

Acs - maņu (redzes) orgāns, kas uztver gaismas kairinājumus, nodrošinot 90% apkārtējās vides informācijas uztveršanu.

Acs caurspīdīgās vides - radzene, priekšējās kameras šķidrums, lēca, stiklķermenis - veido optisko sistēmu, kas lauž acī iekļuvušos gaismas starus un fokusē tos uz tīklenes. Gaismas stari, izejot caur optiskajām vidēm uz tīklenes veido attēlu.

Cilvēkam spēju redzēt apkārt esošos objektus skaidri – nodrošina acs lēca sadarbībā ar acs iekšējo jeb ciliāro muskuli. Taču starp acs lēcu un ciliāro muskuli atrodas Cinna saites, kuras pēc struktūras ir līdzīgas neelastīgiem diegiem un kuru galvenā funkcija ir noturēt acs lēcu savā vietā, kā arī nodrošināt acs lēcas formas maiņu, ko veic ciliārais muskulis sasprindzinoties vai atslābinoties.

Acs spēju pielāgot savu optisko stiprumu dažādos attālumos esošu objektu aplūkošanai sauc par akomodāciju.

• Akomodācijas mehānismu nodrošina acs dabīgā lēca, ciliārais muskulis un Cinna saites.
• Ar akomodācijas palīdzību iespējams izmainīt acs lēcas formu un optisko stiprumu tā, lai visu objektu attēli, kuri atrodas starp tuvāko un tālāko skaidras redzes punktu, veidotos uz tīklenes. Tādēļ, izmeklējot redzi, ir svarīgi novērtēt arī acs akomodācijas darbību.
• Acs piemērošanās dažādos attālumos esošu priekšmetu aplūkošanai ir acs lēcas spēja izmainīt savu optisko stiprumu.
• Acs akomodācija ir būtiska redzes sistēmas funkcija, kuras darbību nodrošina sarežģīts un smalks neiromuskulārās sistēmas mehānisms. Līdz ar to dažādi traucējumi šajā sistēmā var izjaukt akomodācijas mehānisma darbību, un tas var būt iemesls pasliktinātai redzei.
• Tā ir acs spēja izmainīt savu optiskās sistēmas laušanas spēju tā, lai visu objektu attēli, kuri atrodas starp tuvāko skaidras redzes punktu un tālāko skaidras redzes punktu, veidotos uz tīklenes. 

Binokulārā redze raksturo abu acu sadarbību un kopredzes nodrošināšanu. Kopredze ļauj izšķirt objektu novietojumu telpā un novērtēt to telpiskumu.

Normāla redze

Ja acī ienākošie paralēlie gaismas stari fokusējas uz tīklenes. Tuvumā un tālumā esoši priekšmeti ir skaidri saskatāmi.

Redzes refraktīvie defekti

Tuvredzība jeb miopija	Tālredzība jeb hipermetropija	Astigmātisms
Ja acs ābola garums ir lielāks, tad acī ienākošie paralēlie gaismas stari fokusējas pirms tīklenes. Tālu esoši objekti izskatās neskaidri salīdzinājumā ar tuvu esošiem objektiem.	Ja acs ābola garums ir neliels, acī ienākošie paralēlie gaismas stari fokusējas aiz tīklenes. Tuvumā esoši priekšmeti izskatās neskaidri salīdzinājumā ar tālumā esošiem objektiem.	Radzenes nevienmērīgā forma rada situāciju, kurā acī ienākošie paralēlie gaismas stari fokusējas vairākos punktos. Redze visos attālumos var būt neskaidra.

Presbiopija – vecuma tālredzība

Organismam novecojot, mainās arī acs akomodācijas spēja – acs lēca kļūst mazāk elastīga, lai pielāgotos tuvumā un tālumā esošā skaidrai saskatīšanai. Arvien grūtāk paliek fokusēt attālumu starp tālākiem un tuvākiem objektiem. Šo acu akomodācijas spējas samazināšanos dēvē par vecuma tālredzību jeb presbiopiju.

Vecuma tālredzību sāk novērot cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas un tā attīstās līdz pat 65 gadu vecumam.

Lai izdotos novērst redzes īpatnību radīto diskomfortu, nepieciešama redzes korekcija.

Redzes korekcija ir iespējama ikviena vecuma pacientam, attiecīgi piemērojot vecuma grupai pieejamo un katram individuāli nepieciešamo metodi.