Katarakta ir visā pasaulē izplatīta progresējoša acu saslimšana, un, savlaicīgi neārstēta, tā var novest līdz pat pilnīgam redzes zudumam.

Veselas acs lēca ir caurspīdīga, un gaisma bez grūtībām tiek tai cauri, savukārt, kataraktas gadījumā rodas daļēja vai pilnīga acs caurspīdīgās lēcas apduļķošanās, t. i., lēca sabiezē un kļūst duļķaina, apgrūtinot gaismas caurlaidību.

Visbiežāk novērotās kataraktas izpausmes ir:

• attēla miglošanās, saplūšana/ izplūšana,
• acu žilbšana, izteikta jutība pret gaismu,
• nepieciešamība bieži mainīt briļļu stiprumu,
• attēla dubultošanās vienā no acīm,
• nepieciešamība pēc spēcīgāka apgaismojuma, piemēram, lasīšanas laikā,
• grūtības redzēt un orientēties tumsā,
• krāsas izbalēšana, attēlā var sākt dominēt dzeltenīgie toņi.

Kataraktas gadījumā, kad lēca vairs nav skaidri caurredzama, var izjust redzes aizmiglošanos un attēla izplūšanu, ko varētu salīdzināt ar skatīšanos caur aizsalušu vai aizsvīdušu logu.

Dažkārt pacientiem ir kļūdains priekšstats par to, kas ir katarakta, tādēļ paskaidrojam, ka katarakta:

• NAV plēvīte, kas pārklāj acs virsmu,
• NAV ļaundabīgs audzējs,
• NAV cēlonis neatgriezeniskam aklumam,
• nepāriet no vienas acs uz otru,
• nerodas acs pārpūles rezultātā.

Būtiski ņemt vērā, ka iepriekš minētie simptomi var būt raksturīgi arī citām nopietnām acu saslimšanām – noteikt patieso simptomu cēloni, kā arī piemeklēt atbilstošu ārstēšanu var tikai acu ārsts.

Jo ātrāk pacients rīkosies un dosies pie acu ārsta, jo veiksmīgāks un mazāk laikietilpīgs būs terapijas process, un pacients varēs atgriezties pie pilnvērtīgas dzīves baudīšanas.

Kādi ir biežākie kataraktas attīstības cēloņi?

Kataraktas rašanās iemesli ir ļoti dažādi, taču galvenokārt (90% gadījumu) saslimšana ir saistīta ar cilvēka organisma, tai skaitā redzes orgāna, novecošanos.

Citi kataraktu izraisošie cēloņi var būt:

• iedzimtība;
• dažādas organisma vispārējās saslimšanas (piemēram, diabēts, avitaminoze u. c.) un acu slimības (piemēram, glaukoma);
• acs traumas, kas radušās, piemēram, spēcīga trieciena, ķīmisku vai termisku apdegumu, dūrienu rezultātā;
• ilgstoša medikamentu lietošana (piemēram, steroīdus saturošo);
• ķirurģiska iejaukšanās, ārstējot citas acs saslimšanas.

Cik ātri attīstās katarakta?

Kataraktas attīstības ātrums ir individuāls katram pacientam un var būt atšķirīgs katrā slimnieka acī. Lielākā daļa ar novecošanos saistīto kataraktu progresē pakāpeniski, vairāku gadu laikā. Citi kataraktas veidi, īpaši jaunākiem cilvēkiem un diabēta slimniekiem, var strauji attīstīties pat dažu mēnešu laikā, izsaucot būtisku redzes pasliktināšanos.

Kataraktas attīstības ātrumu diemžēl nav iespējams paredzēt nevienā gadījumā.

Kādas ir kataraktas ārstēšanas iespējas?

Parasti kataraktas attīstības sākuma stadijā pacienta redzi var palīdzēt uzlabot brilles, tomēr tad, kad katarakta sākusi progresēt, izraisot jūtamus redzes traucējumus un pat tās zudumu, sāk apgrūtināt ierasto ikdienas darbu veikšanu, vienīgā izeja ir ķirurģiska ārstēšana, aizvietojot apduļķoto lēcu ar mākslīgo jeb intraokulāro lēcu (IOL).

Pacienta acu un redzes īpatnībām atbilstošāko intraokulārās lēcas veidu rekomendē ārsts, balstoties uz pacienta acu izmeklējumu rezultātiem, kā arī izvērtējot pacienta dzīvesstilu un ikdienā biežāk veiktās aktivitātes. Pacientam ir iespēja izvēlēties, kādā attālumā pēc operācijas vēlēsies redzēt bez brillēm.

Kā nosaka brīdi, kad veikt kataraktas operāciju?

Pacientu vidū ir izplatīts kļūdains uzskats, ka kataraktai „jānogatavojas”, lai to būtu iespējams izņemt.

Patiesībā ķirurģisku kataraktas ārstēšanu var veikt jebkurā brīdī, kad pacients apzinās šī soļa nepieciešamību un kad saslimšana sākusi traucēt pilnvērtīgai dzīvei.

To, kad ir pienācis īstais laiks operācijai, nolemj ārsts kopā ar pacientu.