Atkarībā no acs virziena

Tiek izdalīti vairāki šķielēšanas veidi. Sastopama horizontālā, vertikālā vai kombinētā šķielēšana:

• Horizontālā šķielēšana:
  • ezotropija jeb konverģējoša šķielēšana – acs novirzās uz iekšu,
  • eksotropija jeb diverģējoša šķielēšana – acs novirzās uz āru.
• Vertikālā šķielēšana:
  • acs novirzās uz augšu,
  • acs novirzās uz leju.
• Kombinētā šķielēšana:
  • horizontālās un vertikālās šķielēšanas apvienojums, piemēram, kad viena acs novirzās uz augšu, bet otra – uz ārpusi,
  • ciklotropija jeb apļveida šķielēšana, kad viena acs attiecībā pret otru novirzās pulksteņrādītāja vai pretējā virzienā,
  • heteroforija jeb slēptā šķielēšana. Var būt kompensēta slēptā šķielēšana, ko diagnosticē ārsts, veicot speciālus testus, daļēji kompensēta slēptā šķielēšana, kas parādās periodiski, piemēram, stresa situācijās vai pie liela noguruma, un dekompensēta slēptā šķielēšana, kas parādās bez iemesla un parasti izpaužas ar paaugstinātu redzes nogurumu, redzes miglošanos, dubultošanos.

Tāpat izšķir iedzimto šķielēšanu, ko diagnosticē zīdaiņiem līdz sešu mēnešu vecumam, un iegūto šķielēšanu – bērniem vēlākos dzīves gados un pieaugušā vecumā.

 

Šķielēšanas veidi ir dažādi, jo to cēloņi atšķiras.

Biežākie šķielēšanas iemesli ir:

• ģenētiskā pārmantotība, iedzimti sindromi (piemēram, Dauna sindroms),
• idiopātija (neskaidrs cēlonis),
• refrakcijas kļūdas (vidējas līdz augstas pakāpes hipermetropija jeb tālredzība, tuvredzība vai astigmātisms),
• ambliopija jeb slinkā acs,
• acs kustību muskuļus inervējošo nervu bojājumi galvas smadzenēs (parēzes),
• acs kustību muskuļu, orbītu anatomiskas īpatnības,
• acs saslimšanas – katarakta, glaukoma, tīklenes slimības u. c.,
• vispārējas organisma saslimšanas (piemēram, autoimūnas slimības – miastēnija, Greivsa slimība),
• dažāda veida traumas, piemēram, galvas traumas, dzemdību traumas, psiholoģiskās traumas (piemēram, spēcīgas bailes) u. c.,
• patoloģijas, kas skar galvas smadzenes, piemēram, audzēji, insults, bērnu cerebrālā trieka u.c.

Šķielēšana var radīt gan redzes, gan vispārējas veselības traucējumus.

Ja šķielēšana sākusies pieaugušā vecumā, pacients var izjust tādus simtomus kā:

• ātrs acu nogurums,
• attēla dubultošanās (diplopija),
• attēla kontūru izplūšana,
• smaguma sajūta acīs,
• grūtības lasīt vai veikt citas darbības, kas piepūlē redzi,
• dziļuma un apjoma uztveres zudums.

Lai kompensētu šķielēšanas radītās redzes problēmas, daudzi pacienti cenšas noliekt galvu tādā pozīcijā, kas atvieglo šķielēšanas simptomus, kā rezultātā nereti veidojas patoloģisks izliekums kakla skriemeļu daļā.

Tāpat daudzos gadījumos šķielēšana traucē pacientiem izveidot normālu vizuālo kontaktu ar sarunu biedriem, kas var būtiski ietekmēt savstarpējās attiecības, radīt socializēšanās grūtības, traucēt iekārtoties darbā utml.

Šķielēšanas ārstēšana

Šķielēšanas labošanas iespējas ir atkarīgas no šķielēšanas veida, šķielēšanas pakāpes un cēloņa, kā arī no redzes asuma, pacienta vecuma un vispārējā veselības stāvokļa. Līdz ar to ārstēšana var būt: 

• vispārējās slimības ārstēšana;
• korekcija ar brillēm vai kontaktlēcām. Tā kā šķielēšanas cēlonis var būt refrakcijas kļūdas – tuvredzība vai tālredzība –, šādos gadījumos to var novērst, izrakstot pacientam atbilstošu briļļu vai kontaktlēcu recepti;
• acs oklūzijas ambliopijas ārstēšanai. Kā minēts iepriekš, šķielēšana var parādīties jau agrā bērna vecumā. Ja bērnam šķielē tikai viena acs, ārsts var nozīmēt nešķielējošās acs oklūziju jeb acs aizlīmēšanu vai redzes samiglošanu veselajā acī ar zīlīti paplašinošu pilienu palīdzību, lai „trenētu” slinko aci un liktu tai papildus „skatīties”;
• korekcija ar prizmatiskajiem briļļu stikliem. Neliela šķielēšanas leņķa gadījumā iespējams koriģēt redzi ar prizmām – īpašiem briļļu stikliem, kas no vienas puses ir biezāki. Prizmas maina acī ienākošo gaismas virzienu un samazina acs pagriešanos, lai apskatītu objektus;
• ortoptiska ārstēšana jeb acu muskuļu vingrinājumi – iespējams pielietot gan kā atsevišķu ārstēšanas metodi, ko pacients patstāvīgi var veikt mājas apstākļos, gan kombinācijā ar citām šķielēšanas labošanas metodēm. Acu muskuļu vingrinājumi veicina acu muskuļu akomodāciju jeb spēju pielāgoties objektu aplūkošanai dažādos attālumos un acu savstarpējo koordināciju.
• ķirurģiska ārstēšana – tiek veikta gan pieaugušajiem, gan bērniem, izvērtējot operācijas nepieciešamību un lietderību šķielēšanas labošanai.

Pacientam ir svarīgi apzināties, ka, lai iegūtu vēlamo rezultātu, dažkārt ir nepieciešamas vairākas operācijas.

Tā kā galvas smadzenes vada un kontrolē acu kustības ar smadzeņu nervu palīdzību, jāsaprot, ka acu muskuļu operācija nav smadzeņu operācija, un, veicot ķirurģiskas izmaiņas muskuļu garumā un to novietojumā, nav iespējams mainīt smadzeņu raidītos signālus uz acu muskuļiem. Līdz ar to pastāv iespēja, ka pēc operācijas šķielēšana var atkārtoties.

 

Atcerieties! Katrs šķielēšanas gadījums ir individuāls!