Radzene ir acs ārējā šķiedrainā apvalka priekšējā, caurspīdīgā daļa. Radzene ir viena no galvenajām acs optiskās sistēmas sastāvdaļām - tā fokusē gaismas starus, lai veidotos attēls acs iekšpusē - uz tīklenes.

Radzene izskatās caurspīdīga, taču tai ir sarežģīta, augsti organizēta audu struktūra.

Radzenē nav asinsvadu. 

Radzene sastāv no 3 pamatslāņiem, starp kuriem ir 2 plānāki norobežojošie slāņi vai membrānas:

Epitēlijs - tas ir pats virsējais, ārējais slānis, kas pasargā aci no svešķermeņiem - putekļiem, ūdens, baktērijām. Epitēlijs uztver skābekli un barības vielas no asarām, tādā veidā nodrošina barošanos radzenes dziļākajiem slāņiem. Epitēlijā ir tūkstošiem smalku nervu šķiedru, tāpēc acs sāp, ja radzeni saberž vai noskrāpē, vai ja acī iekļūst svešķermenis;

Baumana membrāna - aiz epitēlija bazālajām šūnām ir plāna caurspīdīgu audu kārtiņa - Baumana membrāna. Tā veidota no kolagēna šķiedrām. Ja šī membrāna ir bojāta, tai sadzīstot, veidojas rētas, kas var radīt redzes pasliktināšanos;

Stroma - radzenes biezākais - pamatslānis, galvenokārt sastāv no kolagēna un ūdens. Kolagēns piešķir radzenei izturību, elastību un formu. Unikālā radzenes stromas struktūra nodrošina attēla kvalitāti un gaismas fokusēšanu acī;

Descemeta membrāna - aiz stromas ir ļoti plāna, bet izturīga audu kārtiņa - Descemeta membrāna, kas darbojas kā aizsargbarjera pret infekcijām un ievainojumiem. Pēc bojājuma Descemeta membrāna var atjaunoties;

Endotēlijs - iekšējais radzenes slānis. Tas ir plāns šūnu slānītis, kas piedalās radzenes audu barošanā un uztur radzeni dzidru. Tā primārā funkcija ir uzsūkt lieko šķidrumu no radzenes. Ja endotēlija šūnas pietiekami labi nefunkcionē, radzene kļūst bieza un tā vairs nav dzidra. Veselā acī pastāv balanss starp šķidruma daudzumu, kas iekļūst radzenē, un šķidrumu, kas tiek “atsūknēts”.

Atšķirībā no Descemeta membrānas, endotēlija šūnas, kas bojātas traumatiski vai slimības rezultātā, neatjaunojas.

Radzenes transplantācija

Ja radzene ir bojāta un tajā ir izveidojies defekts, kurš nav izārstējams ar zālēm, pastāv iespēja, ka ir nepieciešama radzenes transplanācijas operācija (keratoplastika).

Radzenes transplantācija jeb keratoplastika ir bojāto radzenes audu aizvietošana ar veseliem donora audiem.

Transplantāciju var veikt arī kosmētiskos nolūkos, lai likvidētu smagu infekcijas perēkli vai lai saglabātu acs ābola veselumu pie radzenes perforācijas.

Radzenes transplantāciju veidi

Radzenes transplantācijai ir 2 veidi – radzenes pilnā transplantācija jeb penetrējošā keratoplastika (PKP) - ar donora audiem tiek aizvietota visa radzene (visi slāņi).

Otrs veids ir slāņainā jeb lamellārā radzenes keratoplastika - ar donora audiem tiek aizvietots tikai bojātais radzenes slānis. Descemeta membrānas endoteliālā keratoplastika (DMEK) ir dziļā lamellārā keratoplastika - radzenes iekšējo slāņu - Descemeta membrānas un endotēlija transplantācija.

Descemeta membrānas endoteliālā keratoplastika (DMEK) ir viena no jaunākajām un revolucionārākajām radzenes transplantācijas metodēm, kuras laikā tiek noņemts pacienta radzenes endotēlijs un to aizvieto ar donora endotēliju. Donora membrāna tiek nostiprināta pie radzenes ar gaisa burbuļa palīdzību acs iekšpusē. Audi ātri “salīp”, bet gaiss uzsūcas audos.

DMEK operācijas priekšrocības:

• pēc DMEK operācijas pacienti var atgūt 90-100% redzes asumu, ja nav pavadošas, redzi pasliktinošas saslimšanas;
• sadzīšanas un rehabilitācijas laiks ir salīdzinoši īss - dažas nedēļas;
• nav šuvju, līdz ar to netiek radīts augstas pakāpes astigmatisms (radzenes virsmas neregularitāte);
• salīdzinoši zems atgrūšanas reakcijas risks (netiek transplantēti radzenes stromas audi);
• saglabājas acs ābola veselums un mehāniskā izturība.

Salīdzinājumā ar penetrējošo keratoplastiku, DMEK ir daudzkārt saudzējošāka un mazāk invazīva metode.

Tā ir ievērojami uzlabojusi transplanācijas rezultātus pacientiem ar radzenes endotēlija bojājumu.

Nepieciešamos transplantātus radzeņu transplantācijas operācijām nodrošina klīnikas sadarbība ar dzīvo audu banku Amerikas Savienotajās Valstīs.